Ceturtdiena, 06 Februāris 2014 21:46

Par jebkuru rīcību saņemsim pelnītu algu

Uzrakstīja
Par jebkuru rīcību saņemsim pelnītu algu Attēls:pixabay.com

Domāju, ne viens vien ir aizdomājies par cēloni cilvēku nežēlīgai attieksmei pret dzīvniekiem. Kāpēc tā vispār notiek un vai tas paliek bez jebkādām sekām? Ezoterikas zinātāja liepupiete Sarmīte Baumane atbild uz šo jautājumu un mierina – šādu cilvēku kļūs arvien mazāk. 

Sarunbiedre skaidro, ka dzīvnieki upurējas kāda labā. – Uz zemes tie ierodas pārsvarā bez savām slimībām. Tās tie pārņem no cilvēka, atvieglo viņa ciešanas. Cik reižu bijis tā, ka kaut kas slikts varētu notikt cilvēkam, bet aiziet bojā dzīvnieks? Dzīvnieks upurējis sevi šī cilvēka dēļ. Tikai dažiem dzīvniekiem uz zemeslodes uzcelti pieminekļi, bet vajadzētu katram! Būtībā tie ziedo sevi caur ciešanām, ko tiem sagādā cilvēki, dažādi spīdzinot – sitot, slīcinot, mērdējot badā. Tie vēl ir maigākie veidi. Ar savām ciešanām dzīvnieki apkārtējiem rāda, ka sāp un kā vēl, – stāsta S. Baumane. Tie dzīvnieki, kas nonākuši pie nežēlīga cilvēka, upurē sevi. – Tiem ir sava loma. Protams, dzīvniekiem tas ir smagi, bet tādējādi tie palīdz cilvēkam attīstīties, saprast, ko otram nodara. Notiek enerģiju apmaiņa. Varbūt šāds cilvēks kādā brīdī nodarīto atminēsies, nožēlos, pārdomās vai būs spiests to darīt. Dzīvnieki mūs māca, – skaidro liepupiete. Viņa mierina, ka nežēlīgo kļūs arvien mazāk. Bet kāpēc ir nežēlība? – Nežēlīgi ir tikai tie, kuri paši ļoti cietuši un kam pašiem no kaut kā ir bail. Par sevi pārliecinātais nekad nespīdzinās un neuzbruks otram, nepazemos viņu. Ja kāds jūtas mazvērtīgs un vēlas to kompensēt, viņš mēģina parādīt savu pārākumu pār citu. Ne velti dažādu cīņu meistari uzskata, ka fiziskais spēks jāpielieto galējā variantā, kad tev apdraud dzīvību. Ja jūties stiprs, atļausi otram tevi dauzīt kaut pusstundu un pat pretī nesitīsi, jo tāpat esi spēcīgāks. Dzīvnieku pasaulē tas parādās vislabāk. Par sevi pārliecināts suns nekad neuzbruks, to darīs bailīgie, maziņie. Tiem pašiem bail, ierauj asti kājstarpē un reizē kož. Tā ir pašaizsardzība, – nežēlības iemeslus skaidro sarunbiedre.

Tiesa, nekas nepaliks neatmaksāts: – Ir tāds kosmosa likums – nedari otram to, kas pašam nepatīk. Viss nodarītais nāks atpakaļ. Ir taču paruna – kāds darbs, tāda alga un tamlīdzīgi. Agrāk vai vēlāk pašam tas būs jāizdzīvo. Pienāks situācija, kad par visu būs jāsamaksā. Cilvēkiem jāsaprot, ka par to, ko dara, atbildīgs ir pats, ne valsts, novads vai pagasts. Dzīvnieks un cilvēks kosmosa skatījumā ir pilnīgi vienlīdzīgi. Ja cilvēks vienkārši kaut ko šķaida dabā, tas nozīmē, ka tajā pašā brīdī šķaida arī pats sevi. Enerģētiskajā tīklā no savas sirds kādu gabalu norauj nost. Viss – cilvēks, dzīvnieks, augs, akmens - ir dzīvs. Zeme un Saule arī elpo vienā ritmā. Un ja cilvēks atļaujas tajā disharmoniski darboties, viņš izjauc ļoti lielas enerģētiskās sistēmas harmoniju. Tad dabai neatliek nekas cits kā zirneklim cilvēku satīt tīklos, kaut kā, piemēram, ar slimību ierobežot un tad skatīties, kā cilvēks rīkosies. Ja pieņemsies prātā, atsies vienu pavedienu vaļā, ja vēl vairāk pieņemsies – atsies vēl kādu. Tāpēc jau ir tā – ja cilvēks nepareizi rīkojas, viņam sāk trūkt spēka, pēc tam noliekas slimības gultā, lai pārdomātu savu rīcību. Ja ņemas prātā, viņš atveseļojas, ja ne - kļūst arvien slimāks. Daba vienkārši piegriež enerģijas krānu, liek gulēt un pārdomāt. Ja cilvēks nesaprot, nāks vēl smagāks pārbaudījums, – skaidro S. Baumane.

Lasīts 4988 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 23:28

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...