Trešdiena, 01 Oktobris 2014 21:36

Sabiedrības neiecietība un citi absurdi.

Uzrakstīja
Sabiedrības neiecietība un citi absurdi. Attēls:pixabay.com

Esmu māmiņa divām burvīgām meitiņām.
Kā jau jaunā māmiņa, ikdienā aktīvi dodamies ar vīru kopā pastaigās ar bērniem.
Un te, lūk, sākas tas bēdīgākais…
Nav noslēpums, ka mūsu sabiedrība ir apzīmēta kā novecojusi, jo ir ļoti daudz vecu un arī slimu cilvēku…
Taču, ik uz soļa kā māmiņa saskaros ar atklātu veco ļaužu necieņu, ņirgāšanos un visādi citādi nejauku attieksmi.
Piemēram, iekāpjot sabiedriskajā transportā ar zīdaiņu ratiņiem un vecāko meitu uz rokām, pensionāri sāk atklāti burkšķēt, ka viņiem jāpavirzās nostāk, lai varu ratiņus novietot drošā, tiem paredzētā vietā, taču vēl lielāka neapmierinātība tiek izrādīta, ja tiek lūgts iedot sēdvietu, kur apsēsties ar bērnu, kas uz rokām, jo sabiedriskā transporta šoferīši mēdz braukt ļoti agresīvi un gluži vienkārši baidos ar bērnu uz rokām stāvēt kājās. Ne reizi vien jau ir gadījies, ka māmiņas ar bērniem rokās vai ar visiem bērnu ratiņiem krīt un, it kā vēl ar to būtu par maz, šiem neaizsargātajiem cilvēkiem vēl krīt virsū citi pasažieri.

Tāpat tiek diskriminētas arī grūtnieces un cilvēki ar kādām traumām, piemēram, tādi, kas staigā ar kruķiem- tāpat sēdvietas ir jālūdzas un tad jānoklausās, ka šāda tipa cilvēki esot traucēklis un tiem vispār nevajadzētu braukt sabiedriskajā transportā vai atrasties sabiedriskās vietās.
Biju šokēta, kad, vienreiz braucot no poliklīnikas pilsētas tālākajā galā, iekāpjot trolejbusā, uz mani viena sieviete histēriski sāka kliegt, ka ar bērnu ratiņiem vispār nav jākāpj sabiedriskajā transportā, varot taču iet ar kājām.
Protams, ikdienas pastaigas ir vajadzīgas, bet taču ne jau iet ar kājām no otra pilsētas gala aukstumā un laikā, kad līst tā, ka knapi iespējams saredzēt to, kas zem kājām.
Un skumji ir arī tas, ka šādas pensijas vecuma kundzes nolaižas tik zemu, ka baksta jaunajām māmiņām zem deguna savas invalīda apliecības, domājot, ka nu viņas ir nez kādas priviliģētās.
Varētu domāt, ka ne bērni, ne pusaudži, ne citi pieauguši cilvēki nevarētu būt invalīdi un tiem nav nekādu tiesību.
Varētu domāt, ka tas būtu kas tāds, ar ko jālepojas. Manuprāt, invaliditāte ir lieta, kas nebūtu īpaši jāreklamē.
Taču no vecāku gadagājuma cilvēku puses iznāk, ja esi invalīds, lepojies, dzīvo uz valsts pabalstiem, aizmirstot, ka invaliditāti piešķir par cilvēka nepilnībām (tautā sakot, defektiem), kas viņu padara atšķirīgu no pārējiem.
Mūsu sabiedrībā valda uzskats- ja esi vecs, tad viss pienākas  un  ir tiesības uz visu, pat apvainot jaunās māmiņas, grūtnieces un ģimenes ar maziem bērniem, kaut gan tie ir cilvēki, kurus vecākajai paaudzei būtu jāsaudzē, pret ko jāizturas ar pietāti, jo šie mazie bērni izaug un ar savu nodokļos maksāto naudu lielā mērā nodrošina visus pieejamos valsts pabalstus invalīdiem  u.c., gan arī pensijas.
Nereti nākas dzirdēt sūdzības, ka jaunās māmiņas esot niknas, neiecietīgas un pat nejaukas…
Tomēr visa vaina par šādu parādību būtu jāuzņemas tieši tiem visiem, kas nerespektē un neciena tādu neatņemamu veselīgas sabiedrības daļu kā māmiņas (vai tēti) ar bērniem, grūtnieces, cilvēki ar pārejošiem vai paliekošiem kustību „defektiem”.
Esmu redzējusi un arī pati uz savas ādas piedzīvojusi, ka cilvēki ir ļoti neatsaucīgi pat tad, ja redz transportā iekāpjam cilvēku ar kruķiem.
Tie ir spilgtākie pārdzīvojumi un novērojumi tikai sabiedriskajā transportā vien, bet vēl jau ir daudz citu sabiedrisku vietu, kur jaunās ģimenes ar bērniem tiek diskriminētas, piemēram valsts iestādes, daudzi veikali, ratiem neizbraucamie tuneļi Rīgas centrā, pat paši sabiedriskie transportlīdzekļi, kas nav piemēroti iekļūšanai ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.
Visskumjākais ir dzirdēt mūžīgos politiķu solījumus, bet atdurties pret skarbo realitāti, ka tas viss bijis tikai tukši solījumi.
Vai tiešām bērnudārza vai skolas vecuma bērnam pietiek  ar pabalsta apmēru 11.38 eiro mēnesī ?!
Es, tāpat kā daudzi citi vecāki, uzskatu, ka tā ir klaja ņirgāšanās no valstsvīru puses.
Absurdi- bērnudārza vai skolas audzēknim jāmaksā par ēdināšanu, bet, tajā pašā laikā cilvēki, kas zog, slepkavo un pastrādā visādus citus noziegumus, atrodas apcietinājumā un valsts viņus ēdina par vismaz 10 eiro mēnesī un šie cilvēki  vēl ceļ prasības Eiropas Cilvēktiesību birojā, ka tiem netiekot nodrošināta pārtika, ko viņi vēlas.
Pēdējā laikā arī daudz tiek runāts par Bāriņtiesu nekompetenci un konveijertipa bērnu izņemšanu no ģimenēm.
Neko nepārbaudot, bērni tiek atšķirti no ģimenēm un tad tie vecāki, kas bērnus atguvuši, tērē milzu naudas par to, lai bērns un ģimene kopumā atgūtu psihisko līdzsvaru.
Tā ir sistēma, kā atbildīgās valsts institūcijas iedzīvojas naudā.
Skumji, ka mūsu sabiedrībā katrs ir par sevi un godā netiek turētas ģimeniskās vērtības, sabiedrības saliedētība, bet gan tikai pašlabums, izdevīgums, ignorējot pat elementāras ētikas un morāles normas.
Līdz ar to sabiedrība kopumā degradējas, kļūst nīgrāka, neatsaucīgāka.
Tomēr, cerams, vismaz katram ģimenē vēl ir saglabājusies kaut kripatiņa līdzjūtības un manieru.

Lasīts 4034 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 22:44

1 komentārs

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...