Pirmdiena, 28 Aprīlis 2014 22:49

Latvija

Uzrakstīja
Latvija Attēls:pixabay.com

Mums jāmīl un jālolo sava valsts

Tā mūsu zeme un acu raugs.

Kad pie mums svinamās dienas, kad prieka kausi pāri līst,

tālu,tālu ārzemēs kāds, letiņš vientuļš klīst...Svešā zemē, nu nav, tā laime, domā tevi tur tā gaida?

Tik kārtējais zirgs priekš darba, bet vai sirds izdzīvos, vai tā mazā, nobijusies, un ,tomēr, tik latviskā garā augusī

dvēselīte nepazudīs tālajā, rūpju pilnajā pasaulē?

Kur lepnums par savu valsti?

Tu Latvijā dzimi, Tu augi, tu plauki kā mazs ziediņš, bet kāpēc izaugi par nātri?

Kādēļ tad pagrūd ar kāju, atstum un dzel savai tautai, savai Latvijai?

 

Lai kādi labumi pasaulē būtu, es zinu TU to jūti - Nekur saule nav tik skaista kā šeit,

kad rītos tā apskauj druvas un mežus, kā mīļa māmiņa tā sveicina zaķus un ežus..

brīnumaina migla, kurā ik rītu kāds opis makšķeres tin, to no mums ik katrs zin.

Dainu tēvs un Aspazija mūsu mantojumu tur.

Pilis kā sirmas māmuļas daudz ko vēstīt spētu, ik katrs kociņš, akmentiņš šo latviskumu tur iekš sevis,

tik mēmi klusē, jo viss atkarīgs no Tevis!

 Mūsu ezeru zeme, un Likteņupe, 

un pauguri, kuri sapņo ,ka kādreiz par kalniem kļūs! 

Lasīts 4384 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 23:14

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...