Piektdiena, 31 Maijs 2013 17:34

Patiesā dzīve

Uzrakstīja
Patiesā dzīve Attēls:pixabay.com

Nekad jau neviens nebūtu atcerējies par kvēlo mīlestību pagājušā gadsimta pašā sākumā, ja ne šis gadījums manā nu jau nelielajā piemājas dārziņā. Kā jau normāls lauku saimniecības apsaimniekotājs arī es palūdzu mūsu kaimiņu par attiecīgu samaksu gan finansiāli, gan natūrā sakārtot manu piemājas zemīti kartupeļu stādīšanai, gurķīšiem, burkāniem, dillēm un vēl citiem sīkumiem, kas izaug bez kapitāliem darba ieguldījumiem. Atbrauca kaimiņš sestdienas rītā ap astoņiem – viņa traktoram bija piekabināts vairāku lemešu arkls un ecēšu komplekts. Pēc nobraukšanas ar tādu agregātu mans piemājas dārziņš pārvēršas par līdzenu, smuki sastrādātu zemīti. Pēc kafijas un trīskārtīgas „uz veselību” traktors dusmīgi nošķaudījās un aizskrēja pildīt savus tiešos pienākumus. Laikam jau pilnu apli viņš nemaz neveica, ka ar paceltiem agregātiem atgriezās pagalmā. Domāju, ka kaut kas saplīsis, bet kaimiņš pilnā rīklē sāk bļaustīties – vecais, Tu esi traks, tev tur uz lauka vesels arsenāls – kaut kādas granātas, es tur nebraukšu! Nu ko, ejam skatīties! Patiešām viss taisnība – divas liela kalibra mīnmetēja granātas un kaut kāda labi-labi sarūsējusi apaļa metāla kaste ar kulaka lieluma pumpu pa vidu. Viss skaidrs, tas ir vēl no kara, jāsauc sapieri. Kur tādu cilvēku kategoriju meklēt, man, protams, nav ne jausmas- tamdēļ zvanu saviem pašvaldības policijas vīriem. Apskaidroju visu, kas un kā – lika gaidīt! Pēc trīs vai četrām stundām atbrauca ar armijas mašīnu četri vīri (laikam jau armijas formās – tagad jau viņus nevar atšķirt, visi vienādi) Jā, tās esot mīnmetēja granātas un parastā prettanku mīna. Tuvākā apkārtne tika pārmeklēta ar speciāliem aparātiem – nekas netika atrasts, bet šo atradumu tiešām ar lielu troksni viņi likvidēja tepat vecajā karjerā. Pilnīgi neticami, ka tik daudz gadus pēc kara, vēl mūsu zemīte glabā mantiņas, kas eksplodējot uzšauj gaisā baltu dūmu mākoni savu 50 m augstumā.      

Bet nemaz nav skaidrs, kur tad šīs mantiņas radās mana dārziņa malā? Pēc ilgas domāšanas un analīzes, viss ir ļoti vienkārši. Pagājušo rudeni Dievs bija lēmis, ka man kādu nedēļu jāpavada Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Tieši tad manu dārzu ar metālu meklētāju esot pārmeklējis kāds vīrs. Tieši viņš tad cerēto zeltlietu vietā atrada šos lādiņus – izraka un nolika lauka malā. Kas viņam bija stāstījis, bet ja jau meklēja – tad zināja manas dzimtas teiku vēl no tiem laikiem, kad mans vectēvs savā jaunībā – jauns, stiprs lauku puisis, kalpoja muižā par priekšstrādnieku (laikam jau pareizāk būtu teikt – vagaru). Laikam jau simpātiskajai barona sievai neviens mīlestību tādos daudzumus nesniedza, cik viņai gribējās – viņa izvēlējās tieši manu vectēvu. Mīlestība turpinājās vairākus gadus, varbūt turpinātos vēl ilgāk, ja vien zemnieki nesāktu sist baronus un dedzināt muižas. Arī smukā baronese, baidoties par savu drošību, muka uz drošāku vietu. Atvadoties viņa savas dārglietas un zeltu uzticēja savam mīļākajam, palūdza noglabāt un saglabāt, viņa vienkāršam latviešu lauku puisim ticēja daudz vairāk kā drošībai uz Eiropas ceļiem un Vāczemes kučierim. Vectēvam radās ģimene, piedzima mans tēvs, bet skaistā  baronese par sevi nedeva nekādu ziņu. Kad vectēvs juta, ka viņa „ pulkstenis” drīz apstāsies, laikam jau saprata, ka nav jēga aiznest kapā savu jaunības noslēpumu un mēģināja tēvam pateikt kur ir apraktas tās zeltlietas un citi dārgumi, bet.... Bet pēdējais, ko viņš pateica, bija – ābele...          

Tiešām mana tagadējā lauka vietā vēl pirms gadiem 15-20 auga lielas ābeles (par cik viņas savu jau bija atdevušas cilvēkiem – tās tika likvidētas) un tēvs jau arī kādreiz iedzēris parunāja kaut ko nevajadzīgu. Un tā šīs mana vectēva un skaistās baroneses mīlestības fināla detaļas kļuva zināmas cilvēkiem, kas vēl joprojām grib kļūt milzīgi bagāts, pārāk nenopūloties.   Arī šoreiz tika meklēts daudz vērtīgāks par vecām kara trofejām, arī aparatūra tagad ir daudz modernāka un labāka. Ja jau vienreiz laimējās – kāpēc nevarētu laimēties vēlreiz! Nav nemaz žēl – lai viņam veicās, bet par šāda veida atradumu gan vajadzēja kādu brīdināt – varēja taču tas kultivators uziet gaisā ar visu traktoru un vēl piedevām traktoristu, atstājot bez tēva divus skolniekus!

Lasīts 9096 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 23:49

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...