Otrdiena, 02 Aprīlis 2013 09:13

Diseldorfas simfoniskā orķestra koncerts Lielajā Ģildē

Uzrakstīja
Diseldorfas simfoniskā orķestra koncerts Lielajā Ģildē Attēls:pixabay.com

Klusā sestdiena Rīgā izskanēja ar brīnišķīgo Diseldorfas simfoniskā orķestra(Orchester der Landesregierung Düsseldorf e.V.) koncertu Lielajā Ģildē. Uz skatuves savu māku parādīt bija izvietojušies 72 orķestra dalībnieki.
Vērienīgais koncerts ģildē pulcēja milzīgu cilvēku pūli, kas bija ieradies, lai baudīti brīnišķīgo mūziku diriģenta Eberharda Boimlera vadībā.Koncerta ieskaņā diriģents veltīja klausītājiem ievadvārdus iesākumā sasveicinoties latviešu valodā par ko saņēma sirsnīgus aplausus. Eberhards Boimlers iepazīstināja klausītājus ar simfonisko orķestri atklājot tiem, ka orķestra sastāvā ir tikai amatieri, kuru vidū ir visdažādākie Diseldorfas profesionāļi: ārsti psihologi, skolotāji u.c. Koncerta moto ar Ebenharda Boimlera vārdiem skan šādi: „Reise durch die Welt” („Ceļojums cauri pasaulei”). Kāpēc tieši šādi skan Diseldorfas simfoniskā orķestra moto? Atbilde jau slēpjas pašā moto, jo šis unikālais orķestris klausītāju priekam atskaņoja Francijas, Anglijas, Itālijas, Austrijas, Armēnijas, Īrijas un Vācijas pasaulslavenus skaņdarbus.

Programmas pirmajā daļā bija klausāmi tādi skaņdarbi kā: Marka Antuāna Šerpantjē (Marc Antoinr Chapentier) prelūdija no „Te Deum”, Edvarda Elgāra (Edward Elgar) 9. variācija „Nimrod” no Variāciju cikla „Enigma”, Žorža Bizē (Georges Bizet) uvertīra un farandole no „L'Arlésienne”, Džakomo Pučīni (Giacomo Puccini)starpspēle no operas „Manona Lesko”, Johanesa Brāmsa (Johannes Brahms) Ungāru deju nr.5, Džona Viljamsa (John Williams) mūziku no kinofilmas „Zvaigžņukari” un Harija Gregsona Viljamsa (Harry Gregson – Williams) mūziku no kinofilmas „Nārnijas hronikas”. Starpbrīdī pie bufetes bija sastopami arī daži simfoniskā orķestra pārstāvji, kas ziņkārīgi manījās aplūkot cilvēkus, kas dedzīgi pirmo daļu bija nosēdējuši, lai baudītu mūzikas krāšņumu līdz ar pašiem tās spēlētājiem.Savukārt otrajā daļā Simfoniskais orķestris priecēja klausītājus ar: Johana Štrausa II (Johann Strauss II) Persiešu maršu, Arama Hačaturjana (Aram Khachaturian) Zobenu deju, Engelberta Humperdinka (Engelbert Humperdinck) „Vakara svētību”no operas „Ansītis un Grietiņa”, Šarla Guno (Charles Gounod)Raganu deju no operas „Fausts”, Klausa Badelta (Klaus Badelt) mūziku no kinofilmas „Karību jūras pirāti” un Ronana Hardimana ( Ronan Hardiman) mūziku no kinofilmas „Dejas pavēlnieks”.Koncertam noslēdzoties grandēja klausītāju aplausi, kas iedvesmoja orķestri uzspēlēt kādu no Berlīnes komponistu skaņdarbiem, kura laikā klausītāji aplaudēja līdzi ik pa brīdim pieklustot aplausiem, lai baudītu vel pēdējās taktis.
Un atkal kultūras baudījums ir noslēdzies atskan pateicības pilni aplausi, kas nerimst līdz brīdim, kad diriģents uz skatuves uznāk jau astoto reizi, tad klausītāji pieceļas kājās, bet diriģents pateicas visiem, kas ieradušies.

Lasīts 106697 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 23:51
Santa Arāja

 Santa Arāja ir dzimusi Rīgā 1993. gada 25 aprīlī. Mācījusies Rīgas Imantas vidusskolā un absolvējusi Rīgas Šampētera vidusskolu. Šobrīd Santa studē pedagoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Ikdienā jaunā rakstniece strādā vienā no Rīgas bērnu namiem. Santa arī pati pēdējos savas dzīves gadus ir pavadījusi aprūpes institūcijā un zina ko nozīmē būt ne vien vienam, bet arī vientuļam vienlaikus. Santas aicinājums ir darīt visu iespējamo, lai katram bērnam būtu iespēja augt ģimenē un tas ir arī viņas dzinulis ... Santa nekad neatsaka palīdzīgu roku, ja apzinās, ka var palīdzēt.

www.krize.lv
Vairāk šajā kategorijā: « Pasmaidīsim... Patiesā dzīve »

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...