Otrdiena, 02 Aprīlis 2013 09:08

Cilvēks grib dzīvot

Uzrakstīja
Cilvēks grib dzīvot Attēls:pixabay.com

29.03.13. daudzās vietās iezīmējas kā Lielā piektdiena jeb Kristus krustā sišanas diena. Tomēr par spīti lielajiem notikumiem vairāku gadsimtu senā pagātnē šajā dienā Vef kultūras pilī  Vecpilsētas teātris amatieru teātru festivāla „Rīga spēlē teātri 2013”ietvaros uzveda izrādi pēc Mārtiņa Zīverta lugas motīviem „Cilvēks grib Dzīvot”.
Šīs izrādes režisore ir brīnišķīgā Edīte Neimane, kura ar savu vārdu iepazīstināja publiku jau spēlējot titullomu izrādē „Edīte Piafa” Latvijas Nacionālajā teātrī. Šīs režisores trumpis ir savdabīgie eksperimenti ar  psiholoģiskā teātra modeli, kā arī telpas un izrādes attiecībām.
Morisa Mersjē lomu šajā izrādē atveidoja šai lomai vienkārši perfekts amatieris – Olafs Liepiņš. Morisa traģika nepameta skatītājus vel pēc priekškara nolaišanās. Mana māsa, kura sēdēja man līdzās arī pēc izrādes nespēja apvaldīt asaras teikdama: „Man viņa ir tik žēl”.
Sievas – izmantotājas Lulu lomā bija iejutusies Inga Braunere
Savukārt brāļu Žaka un Žaņa lomā bija iejutušies Toms Veličko un Māris Veinalds, kuri kopā ar Ingu Brauneri atveidoja perfektu tuvinieka nodevēju brigādi.

Mārtiņam Velpam Pola lomā izdevās radīt iespaidu par padevīgo un vienmēr uzticamo palīgpuiku.
Šodien skatītājiem bija iespēja baudīt Solanges Karlauskis Māru, kas bija tik savdabīga un sirsnīga (atliek vel piebilst, ka Solange ir no Brazīlijas un izrādē runāja latviešu valodā, kas šo tēlu padarīja vel īpašāku, kā arī nenoliedzami lielo ziedu klēpi amatiere bija nopelnījusi godam) Viņa spēja skatītāju tā „paņemt”, ka viņš notic līdz kaulam, ka varone ir slima ar vēzi un ir iemīlējusies savā līgavainī Auzarājā, kuru atveido Guntis Arājs.
Savu humora devu šai visnotaļ nopietnajai izrādei piešķīra Mis Nikerbokere. Un kā gan savādāk atklātos galvenā varoņa kaite, ja nebūtu ārsts(Atis Freibergs) un palīgi – žurnālisti, medmāsiņas…
Šo izrādi īpatnēju padarīja pāreja no laika uz laiku un no telpas uz telpu. Dekorācijas tās pašas, bet nē še ku reku tikko bija veikaliņš nu jau sanatorija un pēc laika, kāpnes, kas kalpoja, kā apavu plaukti ir kļuvušas par kalniem. Tāpat dekorācijas tika nomainītas tik perfekti, ka tu pat nepamani, kurā brīdī vienkāršs rakstāmgalds kļūst par leti un tad nez no kurienes tas pats rekvizīts ir pārtapis par kušeti. Ik pa brīdim dialoga fonā, bija vērojams brīnišķīgs kustību tēlojums. Katrā ziņā šī ir izrāde, kas jāredz!

Lasīts 7878 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 23:56
Santa Arāja

 Santa Arāja ir dzimusi Rīgā 1993. gada 25 aprīlī. Mācījusies Rīgas Imantas vidusskolā un absolvējusi Rīgas Šampētera vidusskolu. Šobrīd Santa studē pedagoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Ikdienā jaunā rakstniece strādā vienā no Rīgas bērnu namiem. Santa arī pati pēdējos savas dzīves gadus ir pavadījusi aprūpes institūcijā un zina ko nozīmē būt ne vien vienam, bet arī vientuļam vienlaikus. Santas aicinājums ir darīt visu iespējamo, lai katram bērnam būtu iespēja augt ģimenē un tas ir arī viņas dzinulis ... Santa nekad neatsaka palīdzīgu roku, ja apzinās, ka var palīdzēt.

www.krize.lv

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...