Otrdiena, 26 Septembris 2017 22:07

Varas upuri. Visi mani senči, izņemot varbūt pašu vecvecmāmiņu ...

Uzrakstīja
Varas upuri. Visi mani senči, izņemot varbūt pašu vecvecmāmiņu ... Attēls:pixabay.com

Visi mani senči, izņemot varbūt pašu vecvecmāmiņu, kura ir galvenā persona šinī, es pat teiktu, vēstījumā – ir kurzemnieki. Liepāja un Pāvilosta – divas jūrmalas pilsētas, par kurām gribu pastāstīt, jo tieši te notika visi tie traģiskie notikumi.  Tiem nav noilguma, tos nekad nevarēs aizmirst, tiem vēl līdz šai dienai nav atrasti īstie vaininieki, es pat teiktu, slepkavas, laupītāji, kas centās kļūt ļoti bagāti, izmantojot savu zvejas motorlaivu un notēlojot ļoti izpalīdzīgus latviešu zvejniekus, kas par adekvātu samaksu, ļoti slepeni pa jūru, apejot visas krasta apsardzes, nogādās Gotlandes ziemeļu piekrastē katru gribētāju. Neliela priekšvēsture – Kurzemes katla laikā - vācieši un tūlīt pēc katla kapitulācijas, Padomju vara 17- 19 gadīgos jauniešu iesauca armijā. Atradās ļoti daudzi, kas negribēja iet dienēt, un izvēlējās dzīvi mežā, netālu no Akmeņraga – tā sauktajā Sunkuru bunkurā (zināmā mērā „labiekārtots”, - bija vēl trīs, bet tur dzīves apstākļi ievērojami atšķīrās).

Tad nu šeit 1948.gada vasarā nokļuva bijušais 21. Vācu divīzijas 106.latviešu pulka majors Arvīds Lazdāns, mitināšanās savās vecāku mājās Medzē viņam kļuva bīstama. Čekisti klīda pa mājām un ar vietējiem parasti runāšana bija īsa. Mums neizdevās atrast to sievieti, kas Arvīdu Lazdānu saveda ar Pāvilostas MZS motorlaivas kapteini Albertu Kronbergu, bet šajā pašā gadā kādu nedēļu pēc Jāņiem  viņš jau bija gatavs jūras ceļojumam uz Gotlandi, tālāk no Dzimtenes, kur viņu negaidīja nekas cits kā čekistu lode. Pēc bunkurā tolaik mītošā Babra Paula teiktā, majoru pavadīja sieva – gados vēl pavisam jauniņa, atvadījās viņi tur pat pie ieejas bunkurā, tāpēc arī kaut kas no atvadu vārdiem ir zināms, tāpat, kā ir zināms, ka šī jaunā sieviete aplika Arvīdam ap kaklu vēl pirms pēdējā skūpsta zelta kulonu ozolzīles formā smalkā ķēdītē, vecmāmiņas dāvanu no kaut kādiem baronu laikiem saglabātu. Tieši šī ķēdīte arī kļuva par sākuma posmu daudzu traģēdiju un likteņu analīzei, pētīšanai. Un parādījās šī ķēdīte ar ozolzīles kulonu Liepājā, Gājēju ielas lombardā. Atnesa to un piedāvāja nocenot kā savējo sieviete, tērpusies visā melnā, ar lielām tumšām brillēm ar drusciņ sašķiebušos arī melnu parūku. Protams, viņa nevarēja iedomāties, ka cilvēks, kas novērtē, noceno to, pazīst šo kulonu ozolzīles formā ar uzrakstu otrā pusē „ GITA”, ka viņš ir mazmazdēls cilvēkam, kas to aplika ap kaklu savam vīram uz mūžu no tā atvadoties.

Nebija jau arī nekāds pārsteigums, kad pēkšņi melnā sieviete paziņoja, ka viņa esot pārdomājusi, viņa to nepārdošot arī par piedāvātajiem apm. 6000 eiro. Gandrīz ar raušanu tika savākta minētā kaklarota un dāma pazuda zibenīgi. Pēc speciālistu secinājuma – pēc videoierakstiem, veikalā sievieti atpazīt nebūs viegli. Bet atgriezīsimies pagātnē – neviens no cilvēkiem, ko pāri jūrai veda Kronbergs ar savu izpalīgu Henriju, nekad, nekur dzīvs nav parādījies. Kas notika Jūrā, joprojām paliek noslēpums. Visticamāk viņi jūrā tika nogalināti, viss, ko šie cilvēki veda līdzi tika privatizēts, līķus paglabāja jūrā. Toreiz jau bankas kontu nebija. Lielākā daļa līdzekļus dzīvei ārzemēs viņi veda līdzi. Par cik šeit manis minētie jūras „vilki” bija lieli alkohola cienītāji, tad diezgan daudz no viņu piedzīvojumiem tika zināms arī citiem.Pāvilosta (toreiz zvejnieku ciemats) ir maza pilsētiņa. Un caur tiem citiem - arī VDK. Gan Kronbergs, gan Henriks drīz vien tika arestēti. Toreiz jau tas nebija nekas neparasts, aresti un visādas aizturēšanas notika gandrīz vai katru dienu. Kronbergs pazuda – par viņu vairāk nekas nav zināms, bet Henriks toreiz jau bija beidzis kuģu vadītāju kursus, tika pažēlots, kuģus vadīt jūrā viņam gan neļāva(kā toreiz teica – nedeva „ propusku”), bet kļūstot par VDK aģentu, ļāva dzīvot Pāvilostā. Kur tika noglabātas visas tās vērtslietas, kas tika nolaupītas šiem nelaimīgajiem bēgļiem, nav zināms, iespējams, daļu savāca VDK, pēc kuģinieku aresta, varbūt palika ieraktas Bukuraga rajonā, kur minētie kuģotāji piestāja pēc plānotā ceļojuma uz Gotlandi - Latvijas zeme glabā daudz noslēpumu, taču kulons ar zelta ozolzīles attēlu un uzrakstu aizmugurē  „GITA”(ļoti maziem burtiem) par sevi vēl atgādinās! Arī sieviete ar tumšajām brillēm un parūku pēc kriminālekspertu fotorobota drīz tiks atrasta – iesakām pieteikties pašai….    

Lasīts 3780 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 29 Marts 2018 22:38

Atstāt komentāru

Pārliecinietes, ka esat ievadījis nepieciešamo informāciju laukos, kur norādīts (*). HTML kods nav atļauts.

Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzzināt vairāk ...